– Labdien, – mazais princis sveicināja.
– Labdien, – sacīja puķe.
– Kur ir cilvēki? – pieklājīgi jautāja mazais princis. Puķe kādu dienu bija redzējusi ejam garām karavānu.
– Cilvēki? Man šķiet, ka to ir kādi seši vai septiņi.
Es viņus redzēju pirms daudziem daudziem gadiem. Nekad jau nevar zināt, kur viņus var atrast. Viņus dzenā vējš. Viņiem nav sakņu, un tas ir ļoti neērti.
– Ardievu, – sacīja mazais princis.
– Ardievu, – atteica puķe.